GAVRILS FROLOVS

   Frolovs Gabriels (Gavrils)

Ikonu meistaram 150! Dzimtas pētījums (2004)

 

Daudz apslēptu lietu mums notika apkārt, par ko padomijas laikos neļāva uzzināt. Par garīgām vērtībām ne tik! Kādos laikos tik neesam dzīvojuši. It kā vienā zemē, tikai tie nosaukumi mainījās: XVI g.s.- Livonija; XVII g.s.- Pārdaugavas hercogiste; XVIII g.s.- Kurzemes hercogiste ,Inflantija, Zviedrijas Vidzeme; Polijas Lietuvas valsts; XVIII g.s.beigas- Krievija; Vidzemes guberņa; Baltkrievijas guberņa; Vitebskas guberņa; vēstures rats griezās un cilvēki dzīvoja tam līdz. Kāda tautība tad esam, kas dzīvojam uz tagadējās Latvijas zemes? Vai tīrasiņu latvieši? Grūts jautājums! No Livonijas laikiem esam piedzīvojuši tādas tautas savā zemē, ka tīrs latvietis vai maz ir sastopams?! Domāju, ka mums jānovērtē pareizi šeit atstātās cilvēku kultūrvērtības.  Jāizzina pašiem sevi, sava tautība, izcelsme, no kurienes esi nācis! Varbūt nezinot, mēs bradājam ar kājām savu senču radītās vērtības. Postam kapus, pat nezinot, kas tur apglabāts, varbūt tavs vecvectētiņš? Bez pagātnes nevaram dzīvot nākotnē! Novērtēt un saglabāt kultūru, tas ir mūsu pienākums. [ ……]

 Visu rakstu lasiet šeit:

------------------------------

Gavrila Frolova kultūrvērtības

Kultūras slānis, ja to skatam no arheologu viedokļa, tas top arvien biezāks. Cilvēki staigā pa virsējo slāni, t.i. tagadni, pat nedomājot, kas ir bijis pirms viņiem vēsturē un, kas būs pēc viņu iemītās takas. Kas piederēs nākotnei? Uzarot zemi, cik bieži daudz vērtīgu lietu neatrodam! Daudz nedomājam arī par saviem senčiem, labākais, ja zinām, ka ir vecmāmiņa un vectētiņš. Bet, ar ko viņi nodarbojušies, retais mācēs pateikt. Tas lika man aizdomāties par savu senču dzīvi, nodarbošanos, dzīves vietu. Atrodot savu ģimeni, sāku vairāk interesēties par viņu dzīves gaitām. Sākās mani meklējumi ar to, ka uzzināju, ka vectēva brālis ir vecticībnieku ikonu gleznotājs.

Kā saka viņa skolnieks P.Safronovs: Frolovs kā smalka un cildena amata īpašnieks, bija populārs ne tikai Pričudjes robežās. ....pasūtījumus saņēma no Pēterburgas, Maskavas, Polijas, Krievijas dienvidiem,...Francijas un Amerikas....viņa daiļrades virsotne ir vecticībnieku baznīca Rajas ciematā......lūgšanas namā ap 200 ikonu, ko veicis gandrīz viens pats. G.Frolovu var uzskatīt par Pleskavas-Novgorodas skolas mantinieku. Meistars izmanto savā, pārstrādā veidā, 14.gs. Pleskavas skolas paņēmienus –apģērbā sīks zelta štrihojums, apģērbam punktots raksts, kurš imitē krāsainus akmeņus un pērles. Tipiskākie toņi – dziļi zaļie (zili-zaļš), zelts.  Viņš izpildīja arī vietējo iedzīvotāju pasūtījumus, gandrīz katrā Rajas ciemata mājā un tās apkārtnē noteikti atrodama kāda no Frolovu ikonām. Tāpat arī Rēzeknē un tās apkārtnē un Daugavpilī kādās mājās varētu būt Frolovu ikonas. Brāļi Gavrils, Tits ciemojās Rēzeknē. Satikās arī ar Dāvidu, kurš arī apciemoja brāļus Rēzeknē, Rajā. Vecticībnieku delegācija viesojās arī pie Viņa Augstības imperatora Vitebskā 1904.gada 30 septembrī [ziņas no tā laika foto]. Dāvids bija  Vitebskas un Polockas vecticībnieku delegācijas vadītājs zemes jautājumos, kas notika Pēterburgā [ziņas no tā laika foto, pielikumā]. Advokāta prakse tika likta lietā. Dāvids arī kalpoja vecticībnieku lūgšanu namā priesteru amatā netālu no Vitebskas. [.....]

Visu rakstu lasiet šeit:

G_FROLOVA_KULTURVERTIBAS_I__Publikavijai-2.pdf




Ikonu gleznotāju dzimtas stāsts

Vai vienmēr zinām, kas esam un no kurienes nākam? Mans stāsts ir par senu, piemirstu, taču pēdējā laikā atkal atminētu dzimtu — ikonu gleznotājiem Froloviem.

Vecticībnieku ienākšana

Baznīcas postīja, dedzināja un garīdzniekus izsūtīja trimdā ne jau tikai padomju laikā, bet arī agrāk. Jau 17. gadsimtā pēc baznīcas koncila vecticībnieki tika vajāti. Carienes Sofijas laikā sākās īstas represijas, un vecticībnieku masas devās no Krievijas uz mūsdienu Latgali un Zemgali. Dibinājās vecticībnieku draudzes. «Kurzemes hercogistē organizētas vecticībnieku masas parādījās 1659. gadā, bet 1660. gadā Liginišku ciematā (netālu no Daugavpils) tika uzcelta pirmā vecticībnieku baznīca — lūgšanu nams.» [….. ] Gavrilu Frolovu var pieskaitīt Pleskavas–Novgorodas ikonu glezniecības skolai. Viņa skolnieks P. Safronovs rakstīja: «Frolovs kā smalka un cildena amata īpašnieks bija populārs ne tikai Pričudjes robežās. .. pasūtījumus saņēma no Pēterburgas, Maskavas, Polijas, Krievijas dienvidiem, (..) Francijas un Amerikas. Viņa daiļrades virsotne ir vecticībnieku baznīca Rajas ciemā, lūgšanas namā ir ap 200 ikonu, ko veicis gandrīz viens pats.» Gavrilam izdevās pašam savākt ziedojumus baznīcai, to uzcēla 20. gadsimta 20. gados. Lūgšanu nams nodega 2. pasaules kara laikā, taču patlaban atjaunots, bet dievkalpojumus joprojām iezvana vecajā zvanu tornī, kurš palicis laika neskarts. Mājā līdzās baznīcai izveidots G. Frolova muzejs.

 Visu rakstu lasiet šeit:

Raksts_izdrukats_no_Apollo_portala-1.pdf

----------------------------------------------------------------------------

Vairāk par G.Frolovu vari uzzināt šeit:

https://samstar-biblio.ucoz.ru/publ/166-1-0-552

http://zarubezhje.narod.ru/tya/f_026.htm

https://www.russkije.lv/ru/lib/read/g-frolov.html

http://www.starover.ee/ru/kirikud/raja.html

https://mu-pankratov.livejournal.com/796343.html

Ikonas:

https://samstar-biblio.ucoz.ru/photo/21

https://protopop-avvakum.ru/pervye-frolovskie-chteniya-





Galerija

Gavrila Frolova Jefima dēla  zīmogs

Kapa piemineklis, Raja, Igaunija

Muzejs un zvanu tornis, Raja, Igaunija

Kapene, Raja, Igaunija

Piemiņas plāksne pie zvanu torņa, Raja, Igaunija


 . https://dash.cloudflare.com/password-reset?code=126ab3c1eea59f6ffb42ae22-1bba51667816e8829b836dbf7ae722d7af3ee2b7d85ccbbc07b2ea2a5f7fa39ebc54838220b67ea5c602737f5e3ec07a13b22f26c10a8da62119c17b5db716b7e0993b93c3d7a4ecca0e82c503f94f10ee03d6c1615e0f56e2a340aa5f251101fc2feeb9790f